Par to, kā pagrabā atbrīvoties no mitruma un kondensāta, kas krājas uz plauktiem un sienām, mums pastāstīja mūsu garāžas bijušais saimnieks.
Bet bija tā. Negaidīti mūsu nopirktajā pagrabā (zem garāžas) sāka sakrāties kondensāts. Uz griestu dzelzs sijām krājās lielas, duļķainas piles.
Lēnīgi tās pilēja uz grīdas. Pagrabs “raudāja” un ar to vajadzēja kaut ko iesākt.
Konsīlijs, kas bija savākts no garāžu speciālistiem, neko nedeva. Lieta tāda, ka tiešajai nozīmei (krājumu uzglabāšanai) pagrabu neviens no viņiem neizmantoju. Vienam pagrabā stāvēja riteņi, kāds turēja degvielas un smērvielas krājumus. Bet uz aicinājumu palīdzēt kaimiņi atsaucās.
Piedāvātas versijas dalījās no optimistiski – trauksmaina, ka “dārzeņi elpo”, līdz pesimistiski – dārgai, ka “te visu sistēmu nepieciešams mainīt”.
Noticēt tam, ka dārzeņi var tik daudz saelpot, es nevarēju: vai tiešām no pus maisa kartupeļu, burkānu kastes un dažiem kabačiem varētu rasties tāds kondensāts.
Ventilācijas truba varēja būt iemesls un, protams, varēja aizsērēt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kāds nerātns zēns bija praktiski noķerts metot akmeņus mūsu ventilācijas trubā.
Kaut kādā veidā no garāžu saimniekiem viņam bija izdevies izmukt, gluži kā tādam spiegam, aizlavoties prom pa jumtiem.
Lasi arī: Viesi smējās, kad es mikroviļņu krāsnī uzkarsēju mitrās salvetes. Bet tagad viņi paši TO dara!
Var jau būt, ka akmeņi trubā tiešām bija pie vainas. Bet degoša sērkociņa liesma ventilācijā ļoti ātri nodzisa, un sistēmu mainīt nebija jēgas…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Trīs labākie organiskie mēslošanas līdzekļi krāšņām rozēm
- Šķiet, ka pavasaris mūs nolēmis nedaudz pārbaudīt: kad atgriezīsies siltais laiks
- Bēgšana no pilsētas ne visiem beidzas laimīgi: ko mans draugs saprata tikai pēc pirmās ziemas dziļi Sēlijas laukos
- Tagad iniciatīvu pārņem Atlantijas cikloni: sinoptiķi brīdina, ka pavasaris sāk atkāpties
- “Paņem savu Ivaru atpakaļ” Madara man vienkārši palūdza paņemt atpakaļ bijušo vīru
- “Vitālijs man mācīja kā viņa mamma vāra zupu – es viņam parādīju durvis; nav man vairs 20 lai mani skolotu” nopūšas Gunta









